Dremel Приставка для фрезерования - Manual (Page 104)

104
Pagrieziet augšējo iestatīšanas uzgriezni uz augšu, un apakšējo 2.
iestatīšanas uzgriezni uz leju tā, lai dziļuma ierobežotāju varētu
brīvi kustināt. (5. att.).
Sk. 5. attēlu:
Dziļuma ierobežotājs A
Augšējais iestatīšanas uzgrieznis B
Apakšējais iestatīšanas uzgrieznis C
Atbrīvojiet bloķēšanas rokturi (6. att.). Lēnām laidiet instrumentu 3.
uz leju, līdz veidfrēze pieskaras apstrādājamajai detaļai.
Sk. 6. attēlu:
Rokturis A
Palaides poga B
Pievelciet bloķēšanas rokturi, lai fiksētu instrumentu pareizajā 4.
vietā.
Turiet nospiestu palaides pogu, lai dziļuma ierobežotājs pieskartos
5.
frēzes pamatnei.
1. frēzēšanas dziļums
Pagrieziet dziļuma ierobežotāju uz augšu tā, lai X mērījums būtu 6.
vienāds ar 1. vēlamo frēzēšanas dziļumu (7. att.).
PiEZĪME. 1 pagrieziens atbilst 0,06" (1,5 mm)
Sk. 7. attēlu:
Dziļuma ierobežotājs A
Augšējais iestatīšanas uzgrieznis B
Pagrieziet augšējo iestatīšanas uzgriezni uz leju tā, lai tas cieši 7.
piekļautos frēzes korpusam.
2. frēzēšanas dziļums
Pagrieziet dziļuma ierobežotāju uz augšu tā, lai X mērījums būtu 8.
vienāds ar 2. vēlamo frēzēšanas dziļumu. Raugieties, lai augšējais
iestatīšanas uzgrieznis grieztos kopā ar dziļuma ierobežotāju,
prom no frēzes korpusa (8. att.).
Sk. 8. attēlu:
Dziļuma ierobežotājs A
Apakšējais iestatīšanas uzgrieznis B
Pagrieziet apakšējo iestatīšanas uzgriezni uz augšu tā, lai tas cieši 9.
piekļautos frēzes korpusam.
PiEZĪME. Pielāgojot apakšējo iestatīšanas uzgriezni, augšējam
iestatīšanas uzgrieznim jābūt nekustīgam.
Lai atlasītu 1. vai 2. frēzēšanas dziļumu, nospiediet palaides pogu 10.
(9. att.).
PiEZĪME. Katra frēzēšanas dziļuma piemērotība būtu jāpārbauda ar
izmēģinājuma griezumu, un, ja nepieciešams, dziļums jāiestata vēlreiz.
Sk. 9. attēlu:
Palaides poga A
Kad frēzēšana pabeigta, atlaidiet rokturi vaļīgāk, un novietojiet frēzi
augšējā pozīcijā.
FRĒZES GRIEŠANĀS
Ja frēze ir grūti vadāma, uzkarst, ļoti lēni darbojas vai veido nelīdzenus
griezumus, iespējams, tas ir šādu iemeslu dēļ:
• nepareizs griešanās virziens – to grūti vadīt,
• griežas pārāk ātri – motors tiek pārslogots,
• trula veidfrēze – motors tiek pārslogots,
• vienai reizei pārāk liels griezums – motors tiek pārslogots,
• griežas pārāk lēni – uz apstrādājamās detaļas paliek berzes
pēdas.
Griezumus veidojiet vienmērīgi un stingri (pārlieku nespiediet). Drīz
iemācīsities pēc izjūtas un frēzes skaņām atšķirt, kad tā darbojas
visoptimālāk.
Griešanās ātrums
Frēzējot koku un plastmasu vai veicot ar frēzēšanu saistītus darbus,
labāko rezultātu iegūsit, ja pielāgosit frēzēšanas dziļumu un griešanās
ātrumu tā, lai motors darbotos optimālā ātrumā.
Izvēlieties vidēju frēzes griešanās ātrumu. Mīksti materiāli jāfrēzē ar
mazāku frēzes griešanās ātrumu nekā cieti materiāli.
Pārslogojot vai nepareizi lietojot frēzi, tā var apstāties. Lai novērstu
iespējamos instrumenta bojājumus, samaziniet frēzes griešanās
ātrumu. Pirms lietošanas vienmēr pārliecinieties, vai spīļžokļa
uzgrieznis ir cieši piegriezts. Lai izveidotu vēlamos griezumus, ar
veidfrēzēm vienmēr grieziet pēc iespējas īsākus attālumus. Tādējādi
mazināsiet veidfrēzes izslīdēšanas un izkustēšanās risku.
Malu veidošana
Veidojot malas, vienmēr izmantojiet vadāmas veidfrēzes vai veidfrēzes
ar lodīšu vadotni. Vadāmās uzliekamās veidfrēzes apakšējā daļā ir ass
bez griezējšķautnēm. Veidfrēzēm ar lodīšu vadotni ir lodīšu gultnis, kas
vada frēzi.
Vadotnei slīdot gar darbvirsmas malu, rotējošie asmeņi griež un veido
dekoratīvas malas. Malai, gar kuru slīd vadotne, jābūt ideāli līdzenai, jo
visi nelīdzenumi ietekmē veidojamo virsmu.
Frēzējot apstrādājamo detaļu, kurai jāveido gala virsma, vispirms
frēzējiet gala virsmu un pēc tam pārējās malas. Tādējādi mazināsit
iespēju sabojāt gala virsmu, ja frēzējot kas neizdosies.
Frēzes griešanās virziens
Skatoties uz frēzi no augšas, tās vārpsta griežas pulsteņa rādītāju
kustības virzienā. Lai nodrošinātu labāku vadību un griezuma kvalitāti,
ar instrumentu iegrieziet darbvirsmā tādā virzienā, lai veidfrēze
ieurbtos kokā. Izvēloties nepareizu griešanās virzienu, veidfrēze spruks
ārā no koka.
Izmantojiet šeit norādītos griešanas virzienus. Ja griežat kantainas
darbvirsmas malas, virziet instrumentu pretēji pulksteņa rādītāju
kustības virzienam. Ja frēzējat iekšējās virsmas, kā parādīts attēlā,
virzieties pulksteņa rādītāju kustības virzienā (10. att.).
PiEZĪME. Griešanas virziens ir ļoti svarīgs, darbvirsmas malu
frēzēšanai izmantojot vadošo, ar roku vadāmo veidfrēzi.
Sk. 10. attēlu:
Frēzes griešanās virziens A
Vispirms frēzēt gala virsmas B
Veidfrēzes griešanās virziens C
MALAS VADOTNES SALIKŠANA
Lai izmantotu malas vadotni, lietojot (2) #10-24 kvadrātuzgriežņus
un (2) vadstieņu rokturus (11. att.), piestipriniet vadstieņus pie
instrumentu turētāja un fiksējiet to.
Kvadrātuzgriežņi jāievieto atverēs virs vadstieņiem. Vadstieņu rokturi
no augšas jāievieto atverēs, no apakšas ar uzgriežņiem jānostiprina pie
stieņiem. Piestipriniet malas vadotni pie vadstieņiem, izmantojot malas
vadotnes rokturus un sešstūra uzgriežņus.
Palieciet sešstūra uzgriežņus zem malas vadotnes un nostipriniet tos,
izmantojot malas vadotnes rokturi, kas atrodas virs malas vadotnes.
Pavirziet malas vadotni uz vadstieņiem, kā parādīts attēlā. Iestatiet
malas vadotni vēlamajā attālumā no griezēja un pievelciet malas
vadotnes rokturus. (Sk. 11. att.)
Malas vadotni izmanto, veidojot malas, griežot dažāda veida gropes,
veidojot ligzdas, rēdzes, rievas, atveres un noapaļojumus. Vienmēr
izvēlieties griešanas virzienu tā, lai griezējs vilktu malas vadotni pa
koku. Ar nemainīgu griešanas ātrumu, veidojas līdzens griezums.